Tā man iet - nav slikti, tā man šķiet!

Bon soir!
Esmu vēl joprojām dzīva. Tas priecē.
Tātad mana dzīve šeit iet tikai un vienīgi uz augšu. Beidzot esmu sākusi arī kaut ko saprast franču valodā un jau mazliet var parunāt. Mana skaistā akcenta dēļ, cilvēki reizēm saprot tikai ar trešo reizi, bet labāk vēlāk nekā nekad.
Laiks arī kļūst tikai siltāks un siltāks. No rīta pulksten deviņos ir +9 grādi, taču jau pēc pāris stundām temperatūra ceļas un dienas vidū ir +14 grādi. Vismaz šodien tā bija. Tas pagaidām ir mans piefiksētais rekords. Katru dienu visu novēroju, jo pa ceļam uz mājām no skolas vienā autobusa pieturā ir termometrs, tad nu tur es arī ielūkojos.
Rīt būs traka diena. Visu dienu skola BEZ pauzēm, un tad vēl vakarā mēģinājums ar pūtējiem. Pirmo reizi laidīšu kopā ar viņiem. Es jau dikti priecājos, bet šķiet, ka viņi pat vairāk nekā es. Tad nu pagājušo piektdien no muziķenes dabūju saksofonu - 30 gadu vecs Selmer altiņš. Skan jau skaisti. Uzspēlēju, uzspēlēju un, protams, arī iztīriju To, kas no tā iznāca ārā, negribu vairs apspriest.
Tā kā silts laiks, tad biju arī paklejot gar jūru, nostaigāju divas stundas un pat nepamanīju cik ātri paiet laiks. Salasīju kaudzi ar stikliņiem un arī saujiņu ar gliemežvākiem. Tie te nav tādi kā pie mums.
Šodien pirmo reizi bijām bibliotēkā, arī neslikti. Ir arī bilde, bet tā droši vien vēlāk, jo pagaidām vēl ir pie Lienes.
Tad vēl šodien ar Celinu biju karot par savu vilciena biļeti uz Parīzi. Protams, vienīgais, ko onka varēja pateikt, ir ka man jāpērk cita. Smieklīgi! Bet nu jā, tad sazinājos ar SNCF darbinieci un viņa teica, ka lai vēl gaidu. Es ļoti, ļoti, ļoti ceru, ka būs. Otherwise...

Tas laikam tādā lielā īsumā viss.

Un mois en France.

Jā, jā, jā, jā (kā Celine saka). Ir pagājis viens mēnesis te!
Vispār produktīva diena.
Visādi darbiņi padarīti. Dibināta grupa ar internacionālu nosaukumu Salut n'Čau. Arī konča programma izdomāta, laidīsim visādas tautā pazīstamas melodijas.
Protams, tā kā šodien ir svētki, tad neizpalika arī svinības. Domājām kaut ko iekost, protams, visas normālās ēstuves normālā laikā ir ciet, tāpēc atlika tikai McD.
Pēc tam, protams, salčuki. Man riekstu&šokolādes (Snickers), Lienei - pistāciju.

Bet tagad ir vakars un jāsāk darboties.

Rīt būs tieši mēnesis.

Jāsāk kaut kas rakstīt, citādi saņemu vēstules ar pārmetumiem, par to, ka nekas nerakstās.
Tātad. Iemīlos Francijā katru dienu arvien vairāk. Tas nekas, ka vēl lāgā neko nesaprotu, un nerunāju ne tik. Un tie, kas tur LV domā, ka padzīvojot mēnesi tādā vidē runās noteikti, tad, mīļie, jūs dziļi maldāties.
Bet tas tā, jūsu pārdomām.
6dien bijām paballēties atkal. Satikām jau iepriekš satiktus cilvēkus un arī nesatiktus. Pabaroja ar franču sieru un saldo, pavisam vienkārši. Un tā visi tur ballējām, ballējām un tad sākām runāt par mūzikas iespējām te. Tad Camille teica, ka viņa laižot trombonu un es arī varot iet spēlēt. Man lielāku laimi nevajadzēja. Tātad trešdien ir pirmais mēģinājums. Jā, jā, jā!
Tad vēl biju pie kaimiņiem. Atkal trāpīju uz ballīti, bet beigu beigās dabūju spēlēt cirku un likt globusveida puzli kopā ar Jannete (Žaneti). Samācījos daudzus vārdiņus. Viņa runā nenormāli ātri, bet tad, kad viņai pasaka, lai lēnāk, tad viņa skaita pa zilbēm, bet tas arī daudz ko neatvieglo. Kaimiņi ir forši.
Tad jau atkal ir sākusies nedēļa. Nekāda vaina šodienai. Bija atkal franču valodas kursi, pasniedzēja ierēca par manu lasīšanas prasmi. Bet nu neko darīt, tādi tie letiņi ir, lasa visu, kas rakstīts. Tā ir tā lielākā atšķirība starp LV un FR. Nu ir vēl dažas, bet par tām citu reizi. Tad vēl beidzot ANG-FR tulkošanas pasniedzējs atjēdzās, ka tie teksti, ko viņš dod varētu būt Erasmusniekiem par grūtu. Viņi ir super grūti jau vietējiem, kur nu vēl mums.
Saņemta arī laba ziņa - BUDŽETS! 
Vēl šodien pirmo reizi iemēģinu veļas mašīnu. Baigi ilgi mazgā. Man škrobe. 
Šonedēļ daudz skaistu lietu priekšā: pirmie pūtēju mēģi, flashmoba dancāšana, kārtējā ballīte, un visādas citādas lietas.
Gan jau būs vēl kāda ziņa. :]
P.S. un jā, īstenībā vajadzētu ballīti, jo tieši RĪT ir 12. februāris, un RĪT aprit viens mēnesis, kopš esmu jūs pametusi (ne uz visiem laikiem).

Aiziet jau ceturtā nedēļa.

Šodien ir otrdiena - politisko institūciju diena. Nekāda vaina, viss lēnām kļūst skaidrs.
No rīta atkal gandrīz skolu nogulēju. Ir uzstādīts jauns ātruma rekords - 5 minūtes - esmu paēdusi, saģērbusies, attaisījusi logus, savedusi sevi kārtībā un dodos uz busu.
Tad vēl bija flashmob mēģinājums, beidzot zinu visus soļus kas un kā. Mūsu pasniedzēja normāli baletu ievirpina pa vidu deju soļiem un jā, bija varen jautri.
Un tad jā, ieraudzīju, ka skolā donordienas, protams, vajadzēja. Nu neko, pirmajam etapam ar visu nezināšanu izslīdēju cauri viegli. Pie dakterīšiem gan nē. Bet nu jāatzīst viens, tik laipni mani vēl neviens nekad manā mūžā nebija atšuvis. Tā arī paliku ar asinīm, bet paspēju vienu pildspalvu nočiept, vajadzēja vēl uzlīmes savākt, bet gan jau pārdzīvošu.

3 nedēļas un 1 diena

Šī bija viena traka un episka nedēļa. Vispār darba dienās nav laika nekam, tieši tāpēc šonedēļ iztiksim bez bildēm.
Šajās 8 dienās daudz kas pienāca pirmo reizi, piemēram:
Pirmdien mūs abas pirmo reizi nolamāja šoferis. Stāsts: ejam vienkārši no veikala, redzam lēnām brauc večuks, mēs neko. Tad šis tā kā pie mums piestāj un attaisījis logu sāk mums kaut ko teikt, es saku, ka nesaprotu un mēs ejam prom, bet viņš sāk kliegt pilnā skaļumā uz mums bez jebkāda iemesla. Mums, protams, bail un mēs notināmies.
Tad vēl pirmdien pienāca kārta franču valodas kursiem. Aizejam, viss jau labi, bet kursi domāti iesācējiem, bet tur visi jau normāli 5 gadus mācījušies, visi normāli jau ber. Gribējās raudāt. Bet trešdien jau dzīve skaistāka kļuva. Pat daudz vai maz viss bija skaidrs.
Tad vēl sākās pirmā kursa priekšmeti šonedēļ, tāpēc esmu veiksmīgi pārdzīvojusi šo trako 16 lekciju nedēļu.
Viss jau normāli, daudz kas ir tikai atkārtojams, tas labi. Mazāk problēmu. Bet tie pasniedzēji, nu vienkārši bez vārdiem. Mr. Lansley - uzvedās mazliet kā pērtiķis, visu laiku izspļauj baigos jokus, par kuriem neviens nesmejas. Bet nu vismaz var apgūt britu humoru. Tad ir vēl viens "zelta gabaliņš" - Aits vārdā. Likās, ka nav īsti pie saprāta. Tāds pakurls, mazliet nogaršojis īsto dziru un tā. Punktu visam pielika viņa izteiktais "basta" teikuma beigās. Es smējos līdz lekcijas beigām, līdz ar to visi pārējie arī.
Bija arī tulkošana, kurā Mr. Jones uzzināja par mūsu jaukajām iesaukām Lily (Liene) un Lala (es) un bija viņš tik priecīgs par to.
Ceturtdien biju uz flashmob mēģinājumu, mācēju visus soļus un bija jautri + izkustēšanās.

Piektdien bija krievu valoda. Arī pirmo reizi. Skolotāja īsta krievu tautības Irina. Šajā semestrī acīmredzot, spiedīsim uz sarunvalodu. Un mūs ar Lieni sauc par Ļenu 1 un Ļenu 2. Dziedājām līdzi dziesmiņai šai:

Un tad pienāk sestdiena un mūs zinātnieki uzaicinājuši vakariņās. Es laimīga, ka pašai nebūs jātaisa. Aizbraucam, bet tur ir tikai limpenes un čipši. Tad nu gan. Bet vismaz iepazināmies ar jauniem cilvēkiem un uzspēlējām franču spēli - Vrai ou Faux. Izsmējāmies un visi - priecīgi!
Šodien gulēju ilgi, ilgi, jo man ir foršas žalūzijas.