trešdiena, 2013. gada 24. aprīlis

Vispār brīvlaiks.

Tie, kas lasa, es ceru, ka arī priecājas, jo es esmu dzīva pēc nāvējošas eksāmenu nedēļas. Mazliet sīkāk. Tātad te viss notiek nevis mēneša vai 3 nedēļu laikā, bet gan visi eksāmeni 1 nedēļā. Tātad esmu uzstādījusi rekordu - vienā nedēļā 8 eksāmeni. Ja vēl būtu smuki sabalansēts, tad es neko neteiktu, bet, piemēram, pirmdien bija 4 eksāmeni un forši, ka vienā dienā jāzina gan ES iestādes, gan informātikas briesmīgākās formulas, gan vēl jātulko no angļu valodas franču valodā. Nenormāli. Un vispār viss jau būtu skaisti, ja viņi tik daudz neatpūstos. Piemēram, man tagad ir divu nedēļu brīvlaiks. Nav slikti, ne? Vispār viņi te nenormāli daudz atpūšas.
Vēl pagājušajā nedēļā ar Lieni atradām Krievijas veikalu, kurā ir arī Laimas končas. Protams, tajā vakara stundā bija slēgts, bet  nu kaut kad būs jāiet pēc pempeļiem un kefīra (cerams).
Par brīvlaiku es, protams, nesūdzos. Izbaudu silto laiku, sauli, jūru un vispār baigais čilinš.
Vakar ar Lieni saēdāmies saldējumu un daudz pastaigājām. Bija dikti smuka diena. Un vispār te jau kādu laiciņu viss zaļo un plaukst. Tulpes pat patiesībā lēnām pabeidz ziedēt.





Bet šodien, šodien jau pēc 3 stundām laidīšu uz Parīzi. Baigais nogurums jau vispār, jo ārā atkal pilnmēness un es nevaru pagulēt, bet tās pilsētas dēļ esot jāpacieš viss. Man jau patīk šejienes ērtie vilcieni, tikai vilciena stacijas mūziciņa, vilcienam atnākot un aizejot, varētu būt mazliet skaistāka. Tad jau par to kā gāja, pēc tam.

svētdiena, 2013. gada 7. aprīlis

Beidzās un sākās.

Tātad, viens liels darbs ir pabeigts, taču nākamnedēļ jau sākas eksāmenu laiks. Būs traki, bet neba jau pirmā reize.
Tātad mūsu dibinātā grupa Salut n'Čau ceturtdien, 4. aprīlī nospēlēja savu pirmo un reizē arī pēdējo koncertu. Tas bija ziedojumu koncerts Amnesty International. Koncertā piedalījās 3 grupas un arī improvizācijas teātra grupa. Visi jau priecīgi, un es domāju, ka arī mums izdevās. Visādas ķibeles, protams, stress un citi draugi, bet nu nekāda vaina. Galvenais, ka klausītājiem prieks un mums pašiem arī.
Bijām ģērbušies, kā jūrnieki - strīpainos kreklos.
Pēc koncerta, protams, iegriezām balli. Tā pa īstam. 
Šodien atpūšoties biju uz Loreānas Brass Band koncertu. Nu viņiem te bleķi normāli laiž. Pusotru stundu sēdēju ar puspavērtu muti un klausījos. Baigais prieks!


Bet rīt, rīt, rīt jau aiziet atkal pilnā sparā zaurēšanās. Jopcik! Nakamnedēļ divi eksāmeni franču valodā un viens angļu. Par nedēļu pēc tam, vispār atsakos runāt. I WILL SURVIVE!
Pēc tām divām nedēļām būs balle Parīzē, un tāda liela. Jā, mammu, LIELA! ^^